1489
Kad šajā apkaimē tiek dalīti lēņu īpašumi, muiža pirmo reizi minēta dokumentos. Tā izveidojusies netālu no Kārtenes pilskalna, Rīgas arhibīskapijas Gulbenes Draudzes novadā.  Muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki un nosaukumi.


1633
Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža piederējusi Bīlovu (Bülow) dzimtai, kuras vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā.


​1683
Beļavas muižā dzimst Magdalēna Elizabete fon Hallarte, Vidzemes brāļu Draudzes atbalstītāja.


1725
Muižu no Bīloviem atpērk Hermanis fon Fitinghofs.


1750
Pēc Lielā Ziemeļu kara,  muižu savā īpašumā iegūst Bergu dzimta,  kas uzceļ tagadējo Beļavas muižas kungu māju. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā izbūvēta panteonam līdzīga kapliča.​


1920
Pēc agrārās reformas fon Bergiem piederējušo Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadala 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bijušas  iznomātas zemniekiem (tā sauktās muižas rentes mājas).​​


1925
Muižas kungu mājā ierīko sešgadīgo pagasta skolu.


​​2019
Kopš 2019. gada ēka netiek izmantota un tās stāvoklis kļūst kritisks - ir griestu nobrukumi, nepieciešama konservācija un ēkas restauracija.

​​2023
Kungu ēkai vekta tehniskā apsekošana un izpēte, kuras laikā atklāti nozīmīgi baroka laika sienu gleznojumi. ​Ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.​