top of page

Magdalēna Elizabete fon Hallarte

Magdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart) (1683–1750) bija vācbaltiešu muižniece, Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu kustības atbalstītāja. Uzturējusi kontaktus ar vācu vadošajiem piētisma un hernhūtisma darbiniekiem. Valmiermuižā nodibinājusi hernhūtiešu skolotāju semināru latviešiem (1738-1743). Finansējusi un organizējusi pirmo nozīmīgāko hernhūtiešu izdevumu latviešu valodā “Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas” (1742), tā izplatīšanai iekārtojusi noliktavu.

Frīdrihs Vilhelms von Bergs

No 1809. gada Beļavas īpašnieks bija Frīdrihs Vilhelms von Bergs (1794- 1874). Diplomāts, ģeodēzists, topogrāfs, Pēterburgas zinātņu akadēmijas goda biedrs, Somijas ģenerālgubernators (1854-1861), Polijas vietvaldis (1863-1874) un cara armijas feldmaršals (1866). Pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam (cilindriska ēka pārsegta ar kupolu) līdzīgu kapliču.

Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs

Pēdējais Beļavas muižas īpašnieks no 1893. gada ir Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845-1938), mantoja arī Sangastes pili Igaunijā. Jaunais saimnieks bijis izglītots un enerģisks. Igauņi viņu dēvējuši par rudzu karali, jo viņš izveidojis “Sangastes” rudzu šķirni.

© 2025 Beļavas muiža

bottom of page